Kas ir jāprot, jāgrib, jā- sievietei?

Daudz esmu domājusi par to, kas ir katra sūtība, būtība, pienākums. Kas ir būt sievietei?

Nāku no klasiskas ( ne tajā labākajā nozīmē) padomju ģimenes, kur no malas viss ir vislabākajā kārtībā, bet realitātē tētis par daudz lieto alkoholu, māte par daudz strādā. Varu teikt godīgi, ilgu laiku esmu pavadījusi mātes ietekmes ēnā, kuras prāt, vīrieši visi ir tādi… nekādi. Vieglāk jau pašai visu izdarīt. Tad nu lielāko savas dzīves daļu tā arī nodzīvoju – PATI VARU!

Tikko savā blogā ievietoju pirmos hiperlinkus, to es varēju pateicoties savam vīram, kurš man ievietojis  pamācību Grāmatzīmēs ( starp citu, kā to izdarīt var atrast šeit ). Tas man lika aizdomāties, ka mūsu kopdzīves laikā ir radušies daudzas jomas, kuras pat necenšos apgūt, jo tajās paļaujos uz vīru. Informācijas tehnoloģijas ir viena no šīm jomām. Naudas lietas, lielie pirkumi, rēķini. Tāpat ēst gatavošana, tur galavārds pieder vīram.
Mūsu attiecībās viņš skaitās lielais kulinārs, kaut gan ēst esmu gatavojusi visu mūžu, jau no 7 gadu vecuma gatavoju ēst visai ģimenei. Tomēr viņam ir tas, kā nav man – patika gatavot ēst. Man tas vienmēr bijis pienākums. Un tur, kur parādās priedēklis jā- ( jādara, jāgatavo, jāprot-jā-, jā-) man parādās -negribu. (Zinu tas ir bērnišķīgi, bet tādas ir sajūtas). Līdzīgi ir ar mājas uzkopšanu, man to patīk darīt, tā ir kā meditācija. Bet ja kāds liek to darīt- “nē- nē-nē”  saka mans iekšējais spītnieks.

Kas tad ir jāprot sievietei?

Nezinu, man vēl par to jāpadomā… 🙂 domāt man palīdzēs Lūle un vēdas , tie ir divi jauni virzieni manā dzīvē, kuri man palīdz mazināt kaujiniecisko, vīrišķīgo dabu. Ceru kļūt sievišķīgāka!