Ziņojums no Kilogramāžas..

..nu -jā, šodien man pirmo reizi jāatskaitās publiski (pat ja neviens nelasa, tomēr var gadīties viss kas).

Atgādināšu īsi – biju 76 kg, vajag būt 58kg. Jaunumi manā ikdienā: no rīta eju kontrasta dušā , rīvējos un dzeru c-sulu. Pagaidām tas arī viss, it kā piedomāju daudz, ko vēl vajag darīt, tomēr tas paliek vēlmes izteiksmē.

Rezultāts ir – 74kg! Nezinu varbūt mainījies ir tikai ūdens daudzums, tomēr patīkami! Tā jau saka, ka svaram jāsaglabājas vismaz mēnesi, lai zinātu, vai tās nav vienkārši ķermeņa šķidruma daudzuma svārstības. Nu uz to jums atbildēšu nākamajās reizēs.

Vispār visas šīs trīs procedūras ir kļuvušas par ikdienu, kamēr tās neizpildu – dienu nevaru sākt. Reizēm tās kopā aizņem vai pusi dienas (bērns pamostas, gatavoju viņam ēst, kamēr spēlējas, tikmēr atkal rīvējos utl.), tomēr cenšos tās pabeigt.

Citrona sula man gan ir baudījums, jo to man vīrs pasniedz gultā. Kādreiz gribēju, lai viņš kafiju atnest, to – nē. Bet c-sulu laikam pagatavot vienkāršāk. Tad nu man tikai atliek to izdzert!

Šonedēļ Lācīša/ Ziņģītes metodei pievienošu Lūlismus un EFT. Ko tas nozīmē? Izlasīju, ka vēders aug, ja cilvēkam ir bailes ( bailes no citiem, bailes no sava vājuma utt. ). Un tiešām! Esmu mazliet paranoiska, manī bailes ir vienmēr:  izdzirdot signalizāciju, manī rodas satraukums, ja mani kāds svešinieks uzrunā uz ielas –  paspēju nobīties, pirms tas uzdevis jautājumu. Baidos es par bērnu, par vīru, par mantiskām lietām. (Atceros bijām Barselonā un līdzi bija jaunais fotoaparāts. No tās dienas mums bilžu praktiski nav, jo baidījos to parādīt atklātībā – to tak var nozagt. Tagad smiekli nāk, bet – BAILES izmaina cilvēku). Tad nu ceru, ka lielais vēders mani māca – lai tieku vaļā no bailēm. Viegli pateikt, bet kā? Lūle pati saka, ka visam ir jāpiedod un jāatlaiž. Kā to izdarīt, pašai liekas, ka nekas nemainās, ja pie sevis padomāju: “Es sev piedodu, ka baidos, piedod  mans ķermeni, ka ielaižu tevī šīs bailes!” Nu jā, tad tajā paša raidījumā (LR1), kurā bija Lācītīs , viņš pieminēja tādu brīvības tehniku, tad nu palasīju par to vairāk, paskatījos youtubā un paliku ļoti skeptiska – jo izskatās tas ļoti komiski, kad cilvēks sevi apbungā. Bet, kā jau minēju pirmajā rakstā. Ja jau visas klasiskās metodes nelīdz – meklēšu ko jaunu. Tad nu šonedēļ centīšos izmēģināt šo EFT.

Un sapratu, ka varu iztikt bez ēdiena vakarā. Tātad vecā labā metode neēst pēc 18.00.

Līdz nākamai ceturtdienai!

Šodien paveicās, es iegāju dušā!

“Nu un?” teiksiet. Kādreiz tā teiktu arī es, bet kopš manu dzīvi aplaimoja mans dēls, apstākļi mainījušies. Tagad tieku dušā, ja pieceļos pirms vīrs aiziet uz darbu, t.i. plkst. 6.00. Ticiet man,  pēc negulētām naktīm ( un tādas ar krūti barojošām mātēm ir daudz, lai neteiktu visas), tas ir grūti.

Biežāk gan pēdējā laikā vīrs mani, vakarā no darba pārnākot, sastop vēl pidžambiksēs. Labi ja tās ir, citreiz sagaidu viņu kaila. (Saprotu, ka vientuļajiem vilkiem šis teksts varētu raisīt fantāziju un aizmiglotu skatienu. Tomēr manam vīram mani tādu ieraugot, skats miglojas vienīgi no asarām.) Skats nav baudāms – sieviete apātiska, zīdainis rokā, labi ja neraud. Drēbes kas vēl no rīt bijušas, visticamāk zaudētas kādās pamperu cīņās – dēlam demonstrējot strūklakas efektu. Bet arī te vēl saku, labi ka tā, ir bijis trakāk – kad ķēpu vairs nevar labot, novelkot drēbes. Kad tevi pārsteidz ķēpīga masa nesagatavotu! Tad tas viss var beigties, kad abi pus apģērbti stāvat dušā. Bērns raud un tu spēj domāt tikai par to, lai bērns netīšām kaut ko nenorij un nesaķer stafilokoku. Ai, tagad par to nāk smiekli, bet tad – brēciens.

Tātad šodien ir laba diena, jo sapratu, ka netaisos vairs atteikties no šī luksusa. Paņēmu mazo blakus vannai, dušas aizkari vaļā, pati gatava jebkurā mirklī lekt ārā. Bet nevajadzēja, mazais pagaidīja, kamēr nobaidīju kontrasta dušu. Tā palīdz ne tikai pamosties, bet arī stiprina ādu, it sevišķi, ja pēc grūtniecības izveidojušās strijas. Un kā raksta Nišī, augsts ūdens ķermeni atkal padara sārmaināku. Turklāt tas palīdz notievēt.

Tad vēl, cik nu ātri varēju, paņēmu slaveno Ziņģītes rīvēšanās metodi, parastās slaucīšanās vietā un tad cerams, kā pati Ziņģīte saka: “..pupi būs stingri, ka bumbieri..!” Visvairāk man patīk rīvēt kāju pēdas, tad automātiski smaids iezogas sejā, it kā kāds būtu pakutinājis.

Pamēģini arī tu, iesaku!

Labrīt, citronsula!

Vēl viens šī rīta jaunums! Cerams tas ieklimatizēsies manā dzīvesveidā..

Tātad ņemam vienu citronu, vienu glāzi un ūdeni. Proporcijas? Cik vari, cik gribi – izvēlies kā vēlies. Tik atceries, cilvēkam ir tendence pārspīlēt. Labāk sāc solīšiem. Ja jūti, ka vēl prasās, tad iedzer c-sulu arī pēcpusdienā, tikai tad jau to būs jāsaldina ar medu. Kāpēc? To citā rakstā par dienas režīmu.

Bet, kāpēc c-sula jādzer? Jo tas ir lielisks sārmotājs ( par to kāpēc kaut kas ir jāsārmo, lasīsiet rakstu par skābo un sārmaino vidi ķermenī – nu taču pacietību, nevaru es visu uzreiz uzrakstīt. 1.rakstu ar vienas rokas diviem pirkstiem, jo mazulis čuč uz otras rokas; 2. man arī citi pienākumi jāpilda – mājas, sievas, mātes, meitas, draudzenes, u.c. Piedodiet par atkāpi, mēdzu uzvilkties – esmu nervoza;)  )

Tja, na ja, kapeja jau arī labi sārmo, tikai Lācītis saka, ka tā rada atkarību, turklāt lielākā daļa esot modificēta.

Kad iemācīšos, ielikšu saiti uz tiem raidījumiem, kuros viņš šitās štelles apstāsta daudz ātrāk par mani. Bet, ja gribi, pameklē jau tagad LR1 arhīvos.

P.S. Atceries – nepārspīlē! Un tas nav jādara mūžīgi, kādu dienu tev šķebinās, tad pārtrauc. Un tad atkal pēc kāda laiciņa pamēģini.

Košļā, košļā! Un tā 50 reizes!

Protams, arī šajā jautājumā maniem skolotājiem ir ko teikt. Piemēram, pie Nišī izlasīju, ka sākumā jākošļā skaitot līdz 50 reizēm, lai vēlāk ieietos automātiski vismaz 30 reizes. Viņš arī raksta, ka tā ir metode, lai pārbaudītu, vai ēdienam ir augsta enerģija un tas ir labvēlīgs tavam ķermenim, vai – nē. Tāds ēdiens, kas pēc 50tās reizes garšo labi, varbūt pat garša ir kļuvusi spēcīgāk, tāds ēdien tavu ķermeni spēcinās un stiprinās. Bet ēdiens, kas izjūk jau pēc pirmā kodiena un tev paliek nepatīkama sajūta, tāds ēdiens enerģiju atņem. Pēc šiem vārdiem, pārdomāju teiciena: ” Mmm, tas jau pats mutē kūst!”

Tja, na ja! Kā tad man iet ar žokļu trenēšanu? Atceros, kādreiz mani ķircināja, ka ēdot tik lēni, ka brokastu maizi vēl vakariņās sūkāju. Nu ko lai piebilst – arī svara problēmas nebija.

Tagad?! Ēdu tik ātri, ka vīrs tik pie pēdējiem kumosiem, kas palikuši uz šķīvja spēj piebilst: “Lēnā, lēnāk – izbaudi  ( vai sakošļā)! ”

Varu tik piebilst vēl Lācīša teikto, ka ogļhidrāti, t.i. putras un maizes,  galveno sadalīšanos veic mutē ar siekalu palīdzību. Tad nav brīnums, ka apēdot griķu čupiņu, jūtos, kā akmeni norijusi.

Tad nu  – košļājiet mīļie, košļājiet!

Starts!

..jeb izejas punkts..

Pirmajā rakstā jau pieminēju savu NELIELO neapmierinātību ar savu izskatu. Ko tas īsti nozīmē, vienmēr jau var labāk, skaistāk ..u.c. – āk. Bet ko grib de la Zi? Man vajag, lai es justos labi savā materializētajā ķermenī. Lai tā būtu, no šī brīža viedokļa, ir nepieciešams nomest liekos 20kg .

Tas ir daudz, bet es tos labprāt atdošu. Saprotu, cik banāli ir visi tie cipari, bet es ar tiem cīnos jau gadiem. Vidusskolas laikā man pat bija tie periodi, kad neēdu nemaz, laikam kādas 10 dienas ( vai tā nav anoreksija?). Bet kad no 76kg nometu 10 kg, sāku atkal ēst, bet tad sāku ik pa brīdim atvemt to, ko biju pa daudz saēdusi ( vai tā nav bulīmija?). Ai, lai cik tas traki, nu tiešām traki, skanētu, pašai liekas, ka tas nebija nekas sevišķs.

Ko es ar šo atklātības mirkli gribēju kādam pateikt?.. Ir jāpieliek punkts. To es arī daru. Apkarošu sava dzīvesveida nekārtības ar visiem iespējamiem ieročiem. Jo esmu sapratusi, ka ar diētu svaru neatgūt uz visiem laikiem, tas der tikai tiem, kas grib vasarā peldkostīmu uzvilkt un tad atkal tīties jakās. Negribu  mūžīgās piespiešanas, man vajag izveidot dzīvesveidu, ar kuru jūtos harmonijā! Turklā es vēl baroju bērnu ar krūti, tā kā krasas izmaiņas aizliekts veikt.

Sapratusi esmu vienu, ar lieko svaru nevar cīnīties, mainot tikai ēšanas paradumus, vai fiziskās aktivitātes, jāmaina ir attieksme. Kas būs mani skolotāji? Es pati, Roberts Lācītis (makrobiotiķis), Vīlma Lūle ( garīgā dimensija), EFT ( psoholoģija), gan jau vēl kāds, bet ar laiku. Pagaidām pietiks ar šiem! Par katru, ko nu kāda brīdī es no viņiem mācos, lasiet apakškategorijās.

Ai, nemaz nepateicu pašu galveno. Mans svars ir 76 kg, bet uz manu augumu vajag 58kg. Nu par tiem 58 , nez – nez, kā būs!? Bet dinamikai varēsiet sekot laika un kg diagrammā. Cerams, ka ik nedēļu -ceturtdienā.