Kad liekas, kad nekas nav mainījies..

Atsākot rakstīt blogu, domāju, ka tas nav to vērts, jo nekas nav mainījies, un jābeidz piesārņot interneta vide ar vēl kaut ko. Bet palasot vecos ierakstus – ir gan mainījies!

1. Gaidu otro bērniņu un saprotu, cik šis gaidīšanas brīdis ir atšķirīgs no pirmās reizes. Jūtos daudz relaksētāka un tai pat laikā varbūt skumdina tas, ka sajūtas nav tik asas un spēcīgas kādas tās bija tad.

2. Kopā ar pirmo bērnu mana attieksme pret dzīvi mainījusies, tagad šie ieraksti par notievēšanu un mērķu sasniegšanu liekas virspusīgi un sekli, tomēr tāds jau ir tas izzināšanas ceļš. ( Bērnu kopšanas laikā daudz klausījos dažādus garīgus raidījumus, guru un dzīves viedos un tas mani pacēla citā dimensijā. Tagad saprotu, ka nepietiek tikai ar vienas jomas sakārtošanu. Piemēram, lai kļūtu slaids nepietiek ar sportu un diētu, ir jāmaina attieksme, dzīves uztvere, apziņa. Vienvārdsakot – darbs ir daudz nopietnāks, bet ja tiec īdz šādam līmenim, tad, protams, vairs cīņa ar lieko svaru paliek otršķirīga, darbs sākas ar ko daudz svarīgāku – ar mūsu dvēseli.) Ai, nu tās iekavas teksts liekas tāds pārnopietns, bet uzsvars ir uz to, ka reizēm kādreiz svarīgie uzskati paliek tik nesvarīgi, ka pat kauns..

3. Aizgāju no darba – mūsdienās tas liekas vieglprātīgi, tomēr šīs solis saistīts līdz ar uzskatu maiņu – mums visu laiku jāizvērtē, kas ir mūsu prioritātes un man liekas, ka tagadnes prioritātes mēs nevaram atlikt uz nākotni, jo tad būs par vēlu. Turklāt, visam ir savs laiks! Tagad četrus mēnešus pēc savas izvēles es varu atzīt – bija pareiza izvēle!!! Domāju, ka pat kādam varētu interesēt, kas un kā un cik grūti ir šādu lēmumu pieņemt, to kādreiz varētu arī pastāstīt. Bet varbūt, katram sava pieredze nepieciešama…

4. Pirmo bērniņu grasos laist bērnu dārzā, ļoti daudz ko teikt par šo tēmu, ņemot vērā slikto pieredzi, kāda bija pirmajā reizē, kad bijām pie šāda lēmuma nonākuši. Teksti sekos…šodien bija pirmā diena!

5. Šobrīd grasāmies mainīt dzīves telpu, ko izvēlēties, kad gribi  nezinko, kad vari jebkur, bet negribi maksāt daudz un turklāt patīk turpat, kur esi tagad!?????? Sarežģīti un arī šeit es varēšu daudz ko par sevi uzzināt!

Nu tad skaidrs – ir pārmaiņu laiks un man nepieciešams no tā paņemt skaistāko, gaišāko un pacelties sev pāri!

Lai iedvesmojoša nedēļa uz tikšanos! 🙂

Ziņojums no Kilogramāžas..

..nu -jā, šodien man pirmo reizi jāatskaitās publiski (pat ja neviens nelasa, tomēr var gadīties viss kas).

Atgādināšu īsi – biju 76 kg, vajag būt 58kg. Jaunumi manā ikdienā: no rīta eju kontrasta dušā , rīvējos un dzeru c-sulu. Pagaidām tas arī viss, it kā piedomāju daudz, ko vēl vajag darīt, tomēr tas paliek vēlmes izteiksmē.

Rezultāts ir – 74kg! Nezinu varbūt mainījies ir tikai ūdens daudzums, tomēr patīkami! Tā jau saka, ka svaram jāsaglabājas vismaz mēnesi, lai zinātu, vai tās nav vienkārši ķermeņa šķidruma daudzuma svārstības. Nu uz to jums atbildēšu nākamajās reizēs.

Vispār visas šīs trīs procedūras ir kļuvušas par ikdienu, kamēr tās neizpildu – dienu nevaru sākt. Reizēm tās kopā aizņem vai pusi dienas (bērns pamostas, gatavoju viņam ēst, kamēr spēlējas, tikmēr atkal rīvējos utl.), tomēr cenšos tās pabeigt.

Citrona sula man gan ir baudījums, jo to man vīrs pasniedz gultā. Kādreiz gribēju, lai viņš kafiju atnest, to – nē. Bet c-sulu laikam pagatavot vienkāršāk. Tad nu man tikai atliek to izdzert!

Šonedēļ Lācīša/ Ziņģītes metodei pievienošu Lūlismus un EFT. Ko tas nozīmē? Izlasīju, ka vēders aug, ja cilvēkam ir bailes ( bailes no citiem, bailes no sava vājuma utt. ). Un tiešām! Esmu mazliet paranoiska, manī bailes ir vienmēr:  izdzirdot signalizāciju, manī rodas satraukums, ja mani kāds svešinieks uzrunā uz ielas –  paspēju nobīties, pirms tas uzdevis jautājumu. Baidos es par bērnu, par vīru, par mantiskām lietām. (Atceros bijām Barselonā un līdzi bija jaunais fotoaparāts. No tās dienas mums bilžu praktiski nav, jo baidījos to parādīt atklātībā – to tak var nozagt. Tagad smiekli nāk, bet – BAILES izmaina cilvēku). Tad nu ceru, ka lielais vēders mani māca – lai tieku vaļā no bailēm. Viegli pateikt, bet kā? Lūle pati saka, ka visam ir jāpiedod un jāatlaiž. Kā to izdarīt, pašai liekas, ka nekas nemainās, ja pie sevis padomāju: “Es sev piedodu, ka baidos, piedod  mans ķermeni, ka ielaižu tevī šīs bailes!” Nu jā, tad tajā paša raidījumā (LR1), kurā bija Lācītīs , viņš pieminēja tādu brīvības tehniku, tad nu palasīju par to vairāk, paskatījos youtubā un paliku ļoti skeptiska – jo izskatās tas ļoti komiski, kad cilvēks sevi apbungā. Bet, kā jau minēju pirmajā rakstā. Ja jau visas klasiskās metodes nelīdz – meklēšu ko jaunu. Tad nu šonedēļ centīšos izmēģināt šo EFT.

Un sapratu, ka varu iztikt bez ēdiena vakarā. Tātad vecā labā metode neēst pēc 18.00.

Līdz nākamai ceturtdienai!

Brīvība?!

Šajā kategorijā aprakstīšu EFT (Emotional Freedom Techniquues), jeb Emocionālās brīvības tehnika. Nu zinu, zinu, es jau nu arī pret to izturos ĻOTI skeptiski. Bet kā jau minēju pirmajā rakstā, gribu izmēģināt visas metodes, lai sakārtotu savu dzīvesveidu.

Šī tehnika izmanto cilvēka meridiānu punktus, pa tiem uzsitot, var cīnīties ar saviem stresiem un bailēm, to var pielietot it kā jebkurai problēmai – svara zaudēšanai, baiļu pārvarēšanai- visam.

Es tikai vienreiz bisku pamēģināju. Un tā pati reize ar mazuli vienā rokā. mēģināju tikt vaļā no saldumu kāres. Ziniet, kaut kas notika, bija mazāka vēlme, bet ieraduma pēc tik un tā dzēru saldējuma kokteiļus.

Par pieredzētu šajā kategorijā rakstīšu trešdienās.

Starts!

..jeb izejas punkts..

Pirmajā rakstā jau pieminēju savu NELIELO neapmierinātību ar savu izskatu. Ko tas īsti nozīmē, vienmēr jau var labāk, skaistāk ..u.c. – āk. Bet ko grib de la Zi? Man vajag, lai es justos labi savā materializētajā ķermenī. Lai tā būtu, no šī brīža viedokļa, ir nepieciešams nomest liekos 20kg .

Tas ir daudz, bet es tos labprāt atdošu. Saprotu, cik banāli ir visi tie cipari, bet es ar tiem cīnos jau gadiem. Vidusskolas laikā man pat bija tie periodi, kad neēdu nemaz, laikam kādas 10 dienas ( vai tā nav anoreksija?). Bet kad no 76kg nometu 10 kg, sāku atkal ēst, bet tad sāku ik pa brīdim atvemt to, ko biju pa daudz saēdusi ( vai tā nav bulīmija?). Ai, lai cik tas traki, nu tiešām traki, skanētu, pašai liekas, ka tas nebija nekas sevišķs.

Ko es ar šo atklātības mirkli gribēju kādam pateikt?.. Ir jāpieliek punkts. To es arī daru. Apkarošu sava dzīvesveida nekārtības ar visiem iespējamiem ieročiem. Jo esmu sapratusi, ka ar diētu svaru neatgūt uz visiem laikiem, tas der tikai tiem, kas grib vasarā peldkostīmu uzvilkt un tad atkal tīties jakās. Negribu  mūžīgās piespiešanas, man vajag izveidot dzīvesveidu, ar kuru jūtos harmonijā! Turklā es vēl baroju bērnu ar krūti, tā kā krasas izmaiņas aizliekts veikt.

Sapratusi esmu vienu, ar lieko svaru nevar cīnīties, mainot tikai ēšanas paradumus, vai fiziskās aktivitātes, jāmaina ir attieksme. Kas būs mani skolotāji? Es pati, Roberts Lācītis (makrobiotiķis), Vīlma Lūle ( garīgā dimensija), EFT ( psoholoģija), gan jau vēl kāds, bet ar laiku. Pagaidām pietiks ar šiem! Par katru, ko nu kāda brīdī es no viņiem mācos, lasiet apakškategorijās.

Ai, nemaz nepateicu pašu galveno. Mans svars ir 76 kg, bet uz manu augumu vajag 58kg. Nu par tiem 58 , nez – nez, kā būs!? Bet dinamikai varēsiet sekot laika un kg diagrammā. Cerams, ka ik nedēļu -ceturtdienā.