Kad liekas, kad nekas nav mainījies..

Atsākot rakstīt blogu, domāju, ka tas nav to vērts, jo nekas nav mainījies, un jābeidz piesārņot interneta vide ar vēl kaut ko. Bet palasot vecos ierakstus – ir gan mainījies!

1. Gaidu otro bērniņu un saprotu, cik šis gaidīšanas brīdis ir atšķirīgs no pirmās reizes. Jūtos daudz relaksētāka un tai pat laikā varbūt skumdina tas, ka sajūtas nav tik asas un spēcīgas kādas tās bija tad.

2. Kopā ar pirmo bērnu mana attieksme pret dzīvi mainījusies, tagad šie ieraksti par notievēšanu un mērķu sasniegšanu liekas virspusīgi un sekli, tomēr tāds jau ir tas izzināšanas ceļš. ( Bērnu kopšanas laikā daudz klausījos dažādus garīgus raidījumus, guru un dzīves viedos un tas mani pacēla citā dimensijā. Tagad saprotu, ka nepietiek tikai ar vienas jomas sakārtošanu. Piemēram, lai kļūtu slaids nepietiek ar sportu un diētu, ir jāmaina attieksme, dzīves uztvere, apziņa. Vienvārdsakot – darbs ir daudz nopietnāks, bet ja tiec īdz šādam līmenim, tad, protams, vairs cīņa ar lieko svaru paliek otršķirīga, darbs sākas ar ko daudz svarīgāku – ar mūsu dvēseli.) Ai, nu tās iekavas teksts liekas tāds pārnopietns, bet uzsvars ir uz to, ka reizēm kādreiz svarīgie uzskati paliek tik nesvarīgi, ka pat kauns..

3. Aizgāju no darba – mūsdienās tas liekas vieglprātīgi, tomēr šīs solis saistīts līdz ar uzskatu maiņu – mums visu laiku jāizvērtē, kas ir mūsu prioritātes un man liekas, ka tagadnes prioritātes mēs nevaram atlikt uz nākotni, jo tad būs par vēlu. Turklāt, visam ir savs laiks! Tagad četrus mēnešus pēc savas izvēles es varu atzīt – bija pareiza izvēle!!! Domāju, ka pat kādam varētu interesēt, kas un kā un cik grūti ir šādu lēmumu pieņemt, to kādreiz varētu arī pastāstīt. Bet varbūt, katram sava pieredze nepieciešama…

4. Pirmo bērniņu grasos laist bērnu dārzā, ļoti daudz ko teikt par šo tēmu, ņemot vērā slikto pieredzi, kāda bija pirmajā reizē, kad bijām pie šāda lēmuma nonākuši. Teksti sekos…šodien bija pirmā diena!

5. Šobrīd grasāmies mainīt dzīves telpu, ko izvēlēties, kad gribi  nezinko, kad vari jebkur, bet negribi maksāt daudz un turklāt patīk turpat, kur esi tagad!?????? Sarežģīti un arī šeit es varēšu daudz ko par sevi uzzināt!

Nu tad skaidrs – ir pārmaiņu laiks un man nepieciešams no tā paņemt skaistāko, gaišāko un pacelties sev pāri!

Lai iedvesmojoša nedēļa uz tikšanos! 🙂

Labākais veids, kā uzturēt sevi formā?!

Labākais veids, kā uzturēt sevi formā?! Rakstīt blogu par to, kā uzturēt sevi formā!

Tieši tik vienkārši tas ir!  Kamēr katru dienu veicu ierakstus, nav laiks citai nodarbei ( knakstīties gar katliem un ledusskapi). Jo visu brīvo laiku pavadi funktierējot, ko rakstīsi, kādu bildi liksi, vai esi kaut ko sasniegusi, no izvirzītiem mērķiem.

Kamēr trīs dienas pie datora nepienācu, ātri piemirsās visi mērķi un uzdevumi. Ēdu gan vēlu, gan daudz gan  dušu piemirsu. Bet, kad atceries par rakstiem, tad pat mugura iztaisnojas.

Tad, nu, neskatāmies, ko citi dara, darām paši!

Kur ir manas kedas?

Lai gan eksperimentēju es te ar neparastām notievēšanas metodēm, te kaut kas no klasikas – sport!

Ar sportu esmu uz jūs, mani nogurdina jau tā doma vien, ka ir jāskrien. Tas liekas tik garlaicīgi, smagi,  un kā vācieši saka “Sport ist Mord ” (sports ir slepkavība). BET.. cilvēks tomēr ir mainīga būtne un arī es esmu tikai cilvēks. Sameklēju savā apkārtnē vienu paziņu un uzaicināju viņu skriet ( mānos viņa mani visu laiku aicināja un es atradu attaisnojumu, kāpēc nevaru).Visu noorganizēju- bērns pabarots, vīrs nolīgts par aukli, treniņtērps un kedas atrastas.  Tad nu bijām nolikušas stingru termiņu, kas sakrita ar lielajām lietusgāzēm. Nu jau gandrīz klusībā nopriecājos, ka arī šoreiz man nevajadzēs sevi mocīt. Bet vīrs lika iet – jāizmēģinot, cik labi lietusjaka lietu nelaiž cauri. Tad nu izvelkos- gāž kā pa Jāņiem. Draudzene jau gaida pie namdurvīm. Sākam skriet un pļāpāt. Šitā – tā, vārds pa vārdam, saprotu, ka nu jau skrienu 10 min no vietas. Skrējiens beidzās pēc 23 min. Es slapja, lietusjaka neiztur tai doto uzdevumu, bet LAIMES sajūtā PILNĪBĀ! Atgriežoties mājās vīrs sagatavojis man skujkoka ekstrakta vannu, bērns guļ un es lidoji ( lai gan knapi kājas velkot)! Un pēc brīža peldu! Mana seja ir vieglā biešu nokrāsā, bet to aizēno mans pilnais smaids – es to izdarīju! Es biju skriet! Es skrēju par spīti lietum!

P.S. Šī diena man paliks vēl ilgi atmiņā. Skriet pa lietu ir kaut kas maģisks,  adrenalīns manī mutuļoja. Lietus veldzēja un izklaidēja! Iesaku ikvienam!

Ziņojums no Kilogramāžas..

..nu -jā, šodien man pirmo reizi jāatskaitās publiski (pat ja neviens nelasa, tomēr var gadīties viss kas).

Atgādināšu īsi – biju 76 kg, vajag būt 58kg. Jaunumi manā ikdienā: no rīta eju kontrasta dušā , rīvējos un dzeru c-sulu. Pagaidām tas arī viss, it kā piedomāju daudz, ko vēl vajag darīt, tomēr tas paliek vēlmes izteiksmē.

Rezultāts ir – 74kg! Nezinu varbūt mainījies ir tikai ūdens daudzums, tomēr patīkami! Tā jau saka, ka svaram jāsaglabājas vismaz mēnesi, lai zinātu, vai tās nav vienkārši ķermeņa šķidruma daudzuma svārstības. Nu uz to jums atbildēšu nākamajās reizēs.

Vispār visas šīs trīs procedūras ir kļuvušas par ikdienu, kamēr tās neizpildu – dienu nevaru sākt. Reizēm tās kopā aizņem vai pusi dienas (bērns pamostas, gatavoju viņam ēst, kamēr spēlējas, tikmēr atkal rīvējos utl.), tomēr cenšos tās pabeigt.

Citrona sula man gan ir baudījums, jo to man vīrs pasniedz gultā. Kādreiz gribēju, lai viņš kafiju atnest, to – nē. Bet c-sulu laikam pagatavot vienkāršāk. Tad nu man tikai atliek to izdzert!

Šonedēļ Lācīša/ Ziņģītes metodei pievienošu Lūlismus un EFT. Ko tas nozīmē? Izlasīju, ka vēders aug, ja cilvēkam ir bailes ( bailes no citiem, bailes no sava vājuma utt. ). Un tiešām! Esmu mazliet paranoiska, manī bailes ir vienmēr:  izdzirdot signalizāciju, manī rodas satraukums, ja mani kāds svešinieks uzrunā uz ielas –  paspēju nobīties, pirms tas uzdevis jautājumu. Baidos es par bērnu, par vīru, par mantiskām lietām. (Atceros bijām Barselonā un līdzi bija jaunais fotoaparāts. No tās dienas mums bilžu praktiski nav, jo baidījos to parādīt atklātībā – to tak var nozagt. Tagad smiekli nāk, bet – BAILES izmaina cilvēku). Tad nu ceru, ka lielais vēders mani māca – lai tieku vaļā no bailēm. Viegli pateikt, bet kā? Lūle pati saka, ka visam ir jāpiedod un jāatlaiž. Kā to izdarīt, pašai liekas, ka nekas nemainās, ja pie sevis padomāju: “Es sev piedodu, ka baidos, piedod  mans ķermeni, ka ielaižu tevī šīs bailes!” Nu jā, tad tajā paša raidījumā (LR1), kurā bija Lācītīs , viņš pieminēja tādu brīvības tehniku, tad nu palasīju par to vairāk, paskatījos youtubā un paliku ļoti skeptiska – jo izskatās tas ļoti komiski, kad cilvēks sevi apbungā. Bet, kā jau minēju pirmajā rakstā. Ja jau visas klasiskās metodes nelīdz – meklēšu ko jaunu. Tad nu šonedēļ centīšos izmēģināt šo EFT.

Un sapratu, ka varu iztikt bez ēdiena vakarā. Tātad vecā labā metode neēst pēc 18.00.

Līdz nākamai ceturtdienai!

Turies, turies – noturies!

Kas ir vēl svarīgāk par jauna, veselīga, pilnasinīga dzīvesstila uzsākšanu? Tā saglabāšana!

Aptuveni pēdējos 12 gadus esmu vēlējusies savā dzīvē kaut ko mainīt, nu – protams, uz labo pusi. Reizēm pat katra pirmdiena ir bijusi kā robežšķirtne, no kuras sāksies tā jaunā, skaistā dzīve. Un viņa reizēm arī sākās – pirmdienā, Jaunajā gadā, manā Dzimšanas dienā, bet tagad sēžu un nevaru atcerēties, kā tad tās izbeidzās…?!

Varbūt par agru vēl spriest, tomēr šoreiz ir ļoti laba sajūta, tā īsti gan vēl neko neesmu mainījusi savā dzīvē, tomēr tā jau liekas skaistāka un ticiet vei nē, sēžu šortos, kurus pirms 3 nedēļām nevilku, jo spieda jostasvietā. (Par rezultātiem kg izteiksmē lasiet, katru ceturdienu:) )

Ko es daru savādāk?

1.Es sevi neierobežoju, bet padomāju! Tas nozīmē, es vēl jo projām ēdu saldumus: saldējumi, šokolādes un bulciņas, tomēr pirms to grasos darīt, pajautāju sev, vai man tas ir vajadzīgs. Jo reizēm dvēseli var nomierināt tikai Plombīrs. Un, ja tas ir vajadzīgs, tad ēdu. Bet ziniet reizēm sev atbildu, ka gribu tikai kaut ko foršu, gribu sevi apbalvot, samīļot un to es varu izdarīt arī citā veidā. Mani ikdienas prieciņi: fotogrāfēšana, lasīšana, kāda izglītojoša raidījuma noskatīšanās ( to daru internetā un tikai vācu valodā, lai to pie reizes apgūtu), eju ar ģimeni uz parku. Nu un šobrīd jau domāšana par blogu arī pieskaitu pie prieciņiem.

2. Šis punkts bisku pārklājas ar pirmo, bet bez šī nevar. Ja esmu pārēdusies, vai noslinkojusi visu dienu – es sevi nešaustu. Uzskatu to par vienu no iespējām un izsveru, vai tas bija labākais veids kā dienu pavadīt. Un ziniet reizēm tās ir vienīgais veids. Manā dzīvē ir bijuši daudzi gadījumi, uz kuriem atskatoties domās sev pārmetu, ka varēju labāk, vairāk, čaklāk utt. utjp. Līdz izlasīju vārdus: ”Tas, cik mēs esam izdarījuši, ir bijis mūsu spēkos. Tas ko neizdarījām, tajā brīdī mums nebija pa spēkam.” Varbūt ar šodienas saprātu liekas, vajadzēja vairāk mācīties matemātiku un stāties arhitektos, tomēr tajā brīdī man spēki un varēšana bija tik- cik bija. Un ja gribu, varu to darīt šodien, ja jau esmu tik gudra. Tad nu cenšos pagātni uztvert kā faktu, nevis daudz prātuļot (lai gan pati tagad sēžu un domāju, ka tas ne pārāk labi reālajā dzīvē izdodas).

3. Motivātori. Kas nu katram tie ir, patreizējā momentā mani pie spara uztur vairākas lietas: 1. šogad vasarā esmu uzlūgta uz divām kāzām, tā kā patreiz man nevienas, derošas kleitas nav, tad nu man paliek divas opcijas – saņemties un iesprukt vecajās labajās. Vai krīzes laikā pirkt jaunas (fui-fui-fui). 2. Citi motivātori – tikšanās ar veciem klasesbiedriem, pēdējo reizi tos satiku pirms 12 gadiem. Tādas tikšanās liek pārdomāt, ko esi sasniedzis, vai vismaz cik jauns vēl izskaties. Lai gan tam vajadzētu būt vienkāršam atkalredzēšanās priekam, tas tomēr paliek mazas sacensības. 3.Vienmēr esmu gribējusi būt skaistā, stilīgā, jautrā un jauneklīgā mammīte. Nevis iespīlētais tauku puncis ar taukainiem, astē saņemtiem matiem. Jūtu, cik atšķirīgi uzvedos, kad jūtos kā viena vai otra. Lai dzīvo jaukā mammīte!

4. Te nu ir ceturtais motivātors, šeit gan nav tie īstie džinsi, bet jāizskatās viņiem ir šādi.

Ja atcerēšos vēl kādu, došu ziņu!

Neordinārā diēta..

..jebšu, šim laikam vajadzēja būt pirmajam stāstam!

Lai gan šis blogs bija plānots daudzpusīgs, tā nu ir sanācis, ka rakstu (pagaidām) lielākoties par tā saucamo manu jauno dzīvesveidu. Vienkāršāk būtu teikt diētu, bet kā mans vīrs vienmēr piebilst: “Diētas ir vienkāršs ēšanas stils, kuru tu piekop, arī budistiem bija diēta, tam nebija nekāda sakara ar svara zaudēšanu.”

Gribu ieviest pārmaiņas pamazām, bet mērķtiecīgi, jo nekas es uzsveru nekas ( un ar to domāju, neviena līdzšinējā diēta) nav neko labu devusi, tikai vēl pāris lieko kilogramu pluss vēl vilšanos, par gaidītiem rezultātiem. Mans mērķis, primāri, ir sakārtot savu dzīvesveidu, un tikai tad ielīst superdzinsos. Tāpēc, ja lasāt par jaunumiem, ko cenšos ieviest savā dzīvē, pagaidām neatradīsiet krasus pavērsienus uztura jomā. Es neesmu (PAGAIDĀM) neko izmainījusi savā ēdienkartē. Pagaidām tā ir tik pat briesmīga, nesabalansēta, neregulāra, pārpilna ar saldumiem, kā tas bijis pēdējos 12 gadus (ar nelieliem izņēmumiem). Protams, ar šo faktu nelepojos, tikai gribēju jūs brīdināt, ka neesmu supersieviete.  Atceros, kad bija pavisam traks periods, pašā pirmajā mēnesī pēc bērna piedzimšana – negulētas naktis, augsta temperatūra, asiņojoši krūšgali… Mani  pie normāla saprāta uzturēja viens teikums: “Divi soļi uz priekšu – viens atpakaļ.” Reizēm gan bija: “Seši soļi atpakaļ un vien uz priekšu”, tomēr bija svarīgi paturēt prāta, ka mērķis ir priekšā, neskatoties uz to, ka sanācis paklupt un novelties no kalna lejā. Tad nu arē centīšos to paturēt prātā: “Soli pa solim, mīlā – soli pa solītim!”

Lai zinātu par visiem maniem jaunievedumiem, sekojiet līdzi rakstam “Kas jauns manā dzīvē?” , kuru regulāri papildināšu ar jaunumu ierakstiem.

Brīvība?!

Šajā kategorijā aprakstīšu EFT (Emotional Freedom Techniquues), jeb Emocionālās brīvības tehnika. Nu zinu, zinu, es jau nu arī pret to izturos ĻOTI skeptiski. Bet kā jau minēju pirmajā rakstā, gribu izmēģināt visas metodes, lai sakārtotu savu dzīvesveidu.

Šī tehnika izmanto cilvēka meridiānu punktus, pa tiem uzsitot, var cīnīties ar saviem stresiem un bailēm, to var pielietot it kā jebkurai problēmai – svara zaudēšanai, baiļu pārvarēšanai- visam.

Es tikai vienreiz bisku pamēģināju. Un tā pati reize ar mazuli vienā rokā. mēģināju tikt vaļā no saldumu kāres. Ziniet, kaut kas notika, bija mazāka vēlme, bet ieraduma pēc tik un tā dzēru saldējuma kokteiļus.

Par pieredzētu šajā kategorijā rakstīšu trešdienās.

Lūlismi!?

Lūlismi nozīmē mazas gudrības, ko aizgūšu no Vīlmas Lūles. Par viņu neko daudz jums neteikšu, to meklējiet citās lapās. Zinu tikai to, ka lasot viņas grāmatas, manī rodas domas un emocija. Ne vienmēr tās labākās, bet tas nekas, jo mani vairāk kustinās, jo vairāk es velšos uz priekšu! Par lūlismiem varu teikt vienu, tie ir ļoti personīgi, šeit reti kam sakritīs ar mani izjūtas, jo katram ir savi stresi un bailes.

Lūlismus aprakstīšu nedēļas nogalēs, kad centīšos sava ķermeņa problēmas tulkot ar Vīlmas Lūles palīdzību, bet par visu sīkāk, pirmdienās, kad būs secinājumi.

Šodien paveicās, es iegāju dušā!

“Nu un?” teiksiet. Kādreiz tā teiktu arī es, bet kopš manu dzīvi aplaimoja mans dēls, apstākļi mainījušies. Tagad tieku dušā, ja pieceļos pirms vīrs aiziet uz darbu, t.i. plkst. 6.00. Ticiet man,  pēc negulētām naktīm ( un tādas ar krūti barojošām mātēm ir daudz, lai neteiktu visas), tas ir grūti.

Biežāk gan pēdējā laikā vīrs mani, vakarā no darba pārnākot, sastop vēl pidžambiksēs. Labi ja tās ir, citreiz sagaidu viņu kaila. (Saprotu, ka vientuļajiem vilkiem šis teksts varētu raisīt fantāziju un aizmiglotu skatienu. Tomēr manam vīram mani tādu ieraugot, skats miglojas vienīgi no asarām.) Skats nav baudāms – sieviete apātiska, zīdainis rokā, labi ja neraud. Drēbes kas vēl no rīt bijušas, visticamāk zaudētas kādās pamperu cīņās – dēlam demonstrējot strūklakas efektu. Bet arī te vēl saku, labi ka tā, ir bijis trakāk – kad ķēpu vairs nevar labot, novelkot drēbes. Kad tevi pārsteidz ķēpīga masa nesagatavotu! Tad tas viss var beigties, kad abi pus apģērbti stāvat dušā. Bērns raud un tu spēj domāt tikai par to, lai bērns netīšām kaut ko nenorij un nesaķer stafilokoku. Ai, tagad par to nāk smiekli, bet tad – brēciens.

Tātad šodien ir laba diena, jo sapratu, ka netaisos vairs atteikties no šī luksusa. Paņēmu mazo blakus vannai, dušas aizkari vaļā, pati gatava jebkurā mirklī lekt ārā. Bet nevajadzēja, mazais pagaidīja, kamēr nobaidīju kontrasta dušu. Tā palīdz ne tikai pamosties, bet arī stiprina ādu, it sevišķi, ja pēc grūtniecības izveidojušās strijas. Un kā raksta Nišī, augsts ūdens ķermeni atkal padara sārmaināku. Turklāt tas palīdz notievēt.

Tad vēl, cik nu ātri varēju, paņēmu slaveno Ziņģītes rīvēšanās metodi, parastās slaucīšanās vietā un tad cerams, kā pati Ziņģīte saka: “..pupi būs stingri, ka bumbieri..!” Visvairāk man patīk rīvēt kāju pēdas, tad automātiski smaids iezogas sejā, it kā kāds būtu pakutinājis.

Pamēģini arī tu, iesaku!

Labrīt, citronsula!

Vēl viens šī rīta jaunums! Cerams tas ieklimatizēsies manā dzīvesveidā..

Tātad ņemam vienu citronu, vienu glāzi un ūdeni. Proporcijas? Cik vari, cik gribi – izvēlies kā vēlies. Tik atceries, cilvēkam ir tendence pārspīlēt. Labāk sāc solīšiem. Ja jūti, ka vēl prasās, tad iedzer c-sulu arī pēcpusdienā, tikai tad jau to būs jāsaldina ar medu. Kāpēc? To citā rakstā par dienas režīmu.

Bet, kāpēc c-sula jādzer? Jo tas ir lielisks sārmotājs ( par to kāpēc kaut kas ir jāsārmo, lasīsiet rakstu par skābo un sārmaino vidi ķermenī – nu taču pacietību, nevaru es visu uzreiz uzrakstīt. 1.rakstu ar vienas rokas diviem pirkstiem, jo mazulis čuč uz otras rokas; 2. man arī citi pienākumi jāpilda – mājas, sievas, mātes, meitas, draudzenes, u.c. Piedodiet par atkāpi, mēdzu uzvilkties – esmu nervoza;)  )

Tja, na ja, kapeja jau arī labi sārmo, tikai Lācītis saka, ka tā rada atkarību, turklāt lielākā daļa esot modificēta.

Kad iemācīšos, ielikšu saiti uz tiem raidījumiem, kuros viņš šitās štelles apstāsta daudz ātrāk par mani. Bet, ja gribi, pameklē jau tagad LR1 arhīvos.

P.S. Atceries – nepārspīlē! Un tas nav jādara mūžīgi, kādu dienu tev šķebinās, tad pārtrauc. Un tad atkal pēc kāda laiciņa pamēģini.