Ceļot jebkuros laikapstākļos

Mans vectēvs bieži lietoja teicienu: “Nav sliktu laikapstākļu, ir nepiemērots apģērbs!” Un viņam tas bija zināms kā jebkuram citam, jo viņš bija piedzīvojis arī 60 grādu aukstumu izsūtījumā aiz polārā loka.

Gadiem ejot, jūtu pārmaiņas savā attieksmē pret ceļošanu, kuras pēc būtības ir pretējas. Viena no tām ir pieķeršanās komfortam. Ja kā bērns baudīju ceļojumus ar teltīm, kartupeļus ceptus oglēs un ikvakara nemazgāšanos. Tad jūtu līdz ar gadiem pieaug pieķeršanās dažādiem ierastiem rituāliem, kā ikvakara/rīta procedūras, pieaug atkarība no sadzīviskajām ērtībā – silts ūdens, gaisma utt. Pieaug nepatika pret sasvīduma sajūtu teltī no rīta, piepampumu no bezgaisa, vai visdabiskāko dabā – knišļiem. Līdz ar to pieaug ceļojumi, kur kā naktsmītne tiek izmantota vai nu viesnīciņas, vai drauga viesmīlīgās mājas, atstājot mūsu oranžīgo telti aizvien biežāk mājās.

Tomēr, kā jau minēju ir arī  cita tendence, kas mani no iesīkstējušas, izlaistas pilsētnieces mani pietuvina dabai – es esmu iemīlējusi visus laiapstākļus! Ceļojumu laikā drīks būt gan saulains, gan lietains. Turklāt, jo dažādāki ir laikapstāļi, jo krāsainākas atmiņas par piedzīvoto. Manā kontā pavadītas vētrainas ( tiešā nozīmē) naktis pie jūras, smilšu “mazāžu” procedūras ( kād vējšs ir tik spēcīgs, ka visu laiku āda tiek kņudināta ar smilšu graudiņiem). Vēl pavasarī pavadījām lielisku dienu jūras krastā, kad visu laiku smidzināja, visa pludmale piederēja mums vieniem, jo lietus daudzus piedē. Bet mūsu lietus jakas un siltā tēja, un apziņa, ka jebkurā brīdī varam paslēpties mašīnā, sagādāja mums izcilu baudījumu, ko sniedz daba.

Līdzīgi par mums daba parūpējā pēcjāņu dienā, kad saulīte riņķoja pa zemes virsmu, bet no pludmales visus izpūtis bija vējšs, šoreiz gan smiltis pa gaisu negāja, bet ausīs pūta stipri. Mūsu ģimenīte galvas ietina lakatos un diena bija ne tikai pavadīta skraidājot gar jūru, bet tas tika darīts kā turku sultāniem, piešķirot dienai papildus krāsainību.

Jo vairāk rakstu par šo tēmu, jo vairāk saprotu, ka atmiņā iespiedušies ceļojumi un izbraucieni tieši, kuros bijušas kādas novirzes no pierastajiem/ iecienītajiem saulanajiem laikapstākļiem. Un šie saulainie, tik ļoti patīkamie brīži bieži saplūs vienā bildē, kad vairs īsti nezini kad un ar ko tas bija.

Tātad mana pieredze rāda, ka pelēkas debesis nepadara piedzīvojumu pelēku, tas to var pat izkrāsot!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: