Kur ir manas kedas?

Lai gan eksperimentēju es te ar neparastām notievēšanas metodēm, te kaut kas no klasikas – sport!

Ar sportu esmu uz jūs, mani nogurdina jau tā doma vien, ka ir jāskrien. Tas liekas tik garlaicīgi, smagi,  un kā vācieši saka “Sport ist Mord ” (sports ir slepkavība). BET.. cilvēks tomēr ir mainīga būtne un arī es esmu tikai cilvēks. Sameklēju savā apkārtnē vienu paziņu un uzaicināju viņu skriet ( mānos viņa mani visu laiku aicināja un es atradu attaisnojumu, kāpēc nevaru).Visu noorganizēju- bērns pabarots, vīrs nolīgts par aukli, treniņtērps un kedas atrastas.  Tad nu bijām nolikušas stingru termiņu, kas sakrita ar lielajām lietusgāzēm. Nu jau gandrīz klusībā nopriecājos, ka arī šoreiz man nevajadzēs sevi mocīt. Bet vīrs lika iet – jāizmēģinot, cik labi lietusjaka lietu nelaiž cauri. Tad nu izvelkos- gāž kā pa Jāņiem. Draudzene jau gaida pie namdurvīm. Sākam skriet un pļāpāt. Šitā – tā, vārds pa vārdam, saprotu, ka nu jau skrienu 10 min no vietas. Skrējiens beidzās pēc 23 min. Es slapja, lietusjaka neiztur tai doto uzdevumu, bet LAIMES sajūtā PILNĪBĀ! Atgriežoties mājās vīrs sagatavojis man skujkoka ekstrakta vannu, bērns guļ un es lidoji ( lai gan knapi kājas velkot)! Un pēc brīža peldu! Mana seja ir vieglā biešu nokrāsā, bet to aizēno mans pilnais smaids – es to izdarīju! Es biju skriet! Es skrēju par spīti lietum!

P.S. Šī diena man paliks vēl ilgi atmiņā. Skriet pa lietu ir kaut kas maģisks,  adrenalīns manī mutuļoja. Lietus veldzēja un izklaidēja! Iesaku ikvienam!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: